Kaimiņi appludināja dzīvokli - ko darīt?

Ko darīt pirmajā stundā

1. Apturiet ūdeni Pazvaniet vai pieklauvējiet augšējam kaimiņam un paziņojiet pārvaldniekam vai avārijas dienestam, lai ūdeni noslēdz.
2. Atslēdziet elektrību slapjās telpās Ja ūdens tek pa griestiem vai gaismekļiem, atslēdziet attiecīgās telpas drošinātājus.
3. Nofotografējiet un nofilmējiet Nofotografējiet griestus, sienas, grīdu, mēbeles un ūdens ceļu, pirms kaut ko slaucāt vai pārvietojat. Lai fotogrāfijās būtu redzams datums.
4. Rakstiski lūdziet apskati Nosūtiet pārvaldniekam rakstisku lūgumu apsekot dzīvokli un sastādīt aktu. Rakstiska vēstule pēc tam pierāda, ka lūdzāt.

LV portāla juristi iesaka uzreiz rakstiski lūgt pārvaldniekam apskati un aktu, nofotografēt un nofilmēt bojājumus un saglabāt visas tāmes un rēķinus.

Plūdu akts: kas to sastāda

Pēc LV portāla skaidrojuma normatīvie akti tieši neuzliek pārvaldniekam pienākumu sastādīt applūšanas aktu. Ja akta nav, cietušajam pierādījumi jāsavāc pašam: akts, fotogrāfijas un, ja vajag, neatkarīga eksperta atzinums.

Pārvaldnieks vizuāli apseko mājas inženiersistēmas un konstatēto ieraksta apsekošanas žurnālā. Ja ūdens nāca no kopīgās sistēmas, palūdziet šo ierakstu izdarīt un pierakstiet tā datumu.

Aktā vai Jūsu pašu aprakstā ierakstiet: datumu un laiku, no kurienes nāca ūdens, kuras telpas un kuri materiāli cietuši (griesti, sienas, grīdas segums, durvis, elektrība), kas bija klāt.

Remonts pēc plūdiem: kurš maksā

Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbild par zaudējumiem, ko nodarījis citiem īpašniekiem vai personām. Civillikums vispārīgi prasa, lai katrs atlīdzina zaudējumus, ko nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību. Ja ūdens nāca no kaimiņa veļasmašīnas, krāna vai šļūtenes, prasījums parasti ir pret kaimiņu.

Ja ūdens nāca no stāvvada, situācija ir cita. Stāvvads ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, un pārvaldnieks, kuram uzdota tā apkope, civiltiesiski atbild par uzdotā darba nepienācīgu izpildi. Ja dzīvoklis nav apdrošināts, īpašnieks ar prasību vēršas pie pārvaldnieka; ja ir apdrošināts, vēršas pie apdrošinātāja, kas parasti regresā prasa zaudējumus no pārvaldnieka.

Strīdos par to, vai bojājums ir kopīpašumā, izšķiroša ir vieta un tas, vai elements funkcionāli nedalāmi saistīts ar mājas sistēmu. Senāts 2023. gadā atzina, ka ūdensvada ievadventilis dzīvokļa ievadā ir daļa no mājas kopējās ūdensapgādes sistēmas. Vairāk par to lapā kopīpašuma stāvvadi: kurš maksā par nomaiņu.

Kad sākt remontu

Pirms remonta virsmām jāizžūst. Cik sausām jābūt, nosaka materiāls, ko liksiet virsū, un tā ražotāja prasības:

• Krāsošanai: Tikkurila Euro Smart 2 datu lapā virsmai jābūt sausai, temperatūrai vismaz +5 °C un gaisa mitrumam ne vairāk kā 80 %.
• Flīzēm: Ceresit CM 17 tehniskajā lapā cementa klona un apmetuma mitrums zem flīzēm norādīts zem 4 %.
• Laminātam: Quick-Step norāda pamatnes mitrumu zem 2,5 % (CM metode).

Ja pēc applūšanas parādās pelējums, telpu apstrādi skatiet dezinfekcijariga.lv. Pats remonts pēc tam parasti ir šādi darbi: bojātās apdares demontāža, špaktelēšana, krāsošana, grīdas seguma nomaiņa.

Nesāciet nojaukt bojāto apdari, pirms bojājumi ir nofotografēti un, ja iespējams, apskatīti. Pēc tam pierādīt, kā izskatījās griesti, vairs nevar.

Cik maksā remonts pēc applūšanas

Remonta tāme ir arī pierādījums zaudējumu apmēram, tāpēc saglabājiet to kopā ar fotogrāfijām. Piemēram:

Piemērs: istaba 15 m² ar 40 m² sienu. Špaktelēšana 40 × 10 € = 400 € un krāsošana 40 × 4 € = 160 €, kopā no 560 €. Cenas ir par darbu. Materiālus aprēķina tāmē atsevišķi. Precīzu tāmi var sastādīt pēc dzīvokļa apskates.

Kas var noiet greizi

• Bojājumi nav nofotografēti, pirms tos sāk novērst, un vēlāk nav ar ko pierādīt to apmēru.
• Pārvaldniekam lūgums nosūtīts tikai mutiski, un nav datuma, kad apskati lūdza.
• Apdari liek uz mitrām sienām vai mitra klona, un pēc dažiem mēnešiem tā atkal bojājas.
• Nav noskaidrots, vai ūdens nāca no kaimiņa iekārtas vai no stāvvada, un prasījums aiziet nepareizajai pusei.